Cēsīm 818

 

   Jūliju sasniedzot, trīs dienu garumā, no 19. jūlija līdz 21. jūlijam, Cēsis svinēja svētkus "Cēsis 818". Tā kā Cēsīs man radinieku nav, ar draudzeni, Emīliju, palikām pie viņas omītes, kur mani jau uzskata kā ģimeni pēc septiņiem gadiem. Tomēr, mēs jau bijām pilsētā nedēļu iepriekš, lai vienkārši pabūtu laukos vasaras vidū. Arī pagājušo gadu apmeklējām pasākumu. Svētku nedēļas nogali piepildīs tradicionāli krāšņa notikumu programma- svētku koncerti, bērnu aktivitātes, dažādi sporta notikumi, svētku gājiens, tirdziņi un vakarus piepildīja DJ ar skaļu mūziku, daudz cilvēku dejojot vienības laukumā,  kā arī daudz karuseļu- arī ar mūziku un mirgojošām gaismām.

      Iepriekšējā vakarā, pirms svētku sākuma, Emīlija izdomāja nokrāsot matus. Mēs notraipījām vannasistabas sienu, arī izlietni- bet to dabūjām tīru. Pirms miega sapinām bizes, lai nākamajā rītā būtu skruļļaini mati. Kad piektdien pamodāmies, mēs sakārtojām istabu, pa dienu bijām arī uz veikalu, un tikai vēlāk vakarā beidzot braucām uz pilsētu. Mēs satikāmies ar Emīlijas omas draudzeni, viņas vīru un mazdēlu Edvardu. Mēs bijām Cēsu pils parkā, kur sākumā bija koncerts, un tad 21:15 sagaidījām Svētku parādi. Parādē piedalījās visādas biedrības, par sportu, aktieriem, kā arī bija pat par Ukrainu. Cilvēku bija ļoti daudz, tādēļ gājiens bija gandrīz stundu garš. Pēc tā mēs aizgājām paēst visi, un tad jau bija tumsa- laiks atrakcijām!! Tomēr ejot uz atrakcijām redzējām, ka Vienību laukumā bija sapulcējušies cilvēki un skanēja mūzika. Skrējām tur pie DJ, tomēr ilgi nebijām, jo vajadzēja doties tālak. Mēs izbraucām tik ar diviem karuseļiem, jo mazais Edvards bija noguris, tā pat kā visi pārējie (izņemot mūs ar Emīliju :)), un tad jau braucām mājās pusnaktī.  

   Klāt jau sestdienas rīts, pamodāmies ap vienpadsmitiem no rīta, ne īsti izgulējušās bet nekas. Pasākumi bija vairak sporta nozarēs, tādēļ nedevāmies agri uz Cēsim, lai nebūtu garlaicīgi. Pa visu Rīgas ielu bija svētku tirdziņš, kur bija visādi gardumi un rokdarbi pārdošanai. Mēs nopirkām gardu itāļu saldējumu, tiešam bija tā vērts. Kā arī, staigājot apkārt mums līdzi bija Emīlijas suns Billijs. Redzējām viņam daudz lidzīgo sunīšu, tomēr nebija tik smuki sakopti :). Vēlāk vakarā atkal devāmies uz karuseļiem, šoreiz divatā, jo Emīlijas mamma aizgāja uz Intara Busuļa koncertu. Mēs kārtīgi izklaidējāmies, un tieši lielajā karuselī tikām ar pieaugušajiem, tādēļ to laida augstāk gaisā. Ejot atpakaļ mēs sadzirdējām skaļu mūziku, un atkal bija cilvēku bars un DJ. Es uzrakstīju Emīlijas mammai kur esam, lai neuztraucās, un tad ieliku telefonu kabatā, lai nepazaudētu. Mēs bijām barā ar mazliet vecākiem pusaudžiem, tomēr viņi bija ļoti jauki un iekļāva mūs. Aptuveni stundu mēs dancojām un dziedājām, vakara beigās man bija 21,689 soļi. Atkal mājā bijām nākamajā dienā. 

Beidzot jau svētdiena, dienu pavadījām mājās, jo svētku beigas klāt un nebija īsti pilsēta ko darīt, kas mūs ieinteresētu. Mēs darījām visādus mājas darbus, tomēr man palika mazliet slikti uz dienas vidu. Man bija auksti, bet tad karsti. Man ieteica pagulēt mazlietiņ, tomēr tas īpaši nepalīdzēja. Vēlāk vakarā man lika izmērīt temperatūru, 38.3 grādi!! Tā jau kā tradīcija, man saslimt kad tur esmu. Emīlija un viņas tētis bija aizbraukuši peldēt, tādēļ kamēr gaidīju es sakrāmēju savas mantas. Un tad jau pusotru stundu vēlāk biju mājās.

Es nevaru sagaidīt nākošo gadu, atkal vasaru pavadīt tur, ar manu otru ģimeni praktiski. Zinu, ka vienmēr esmu tur laipni gaidītā, jo tagad Emīlijas oma ir arī manējā. Tomēr, tūliņ jau rudens brīvlaiks, un visdrīzāk atkal brauksim uz Cēsīm. Nākamgad vasarā svinēsim Cēsīm 819. dzimšanas dienu. 

<- Es ar savu otru māsu !